Kardioloģisko saslimšanu precīzas diagnostikas un veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir pirmreizējā kardiologa konsultācija. Pirmajā kardiologa konsultācijā ietilpst pacienta pilna medicīniskā apskate ar visu (ne tikai sirds asinsvadu sistēmas) organisma sistēmu izmeklējumiem. Pēc pacienta apskates kardiologs ar pacientu apspriež iespējamo diagnozi un izstrādā diagnostisko pasākumu plānu (ja tāds ir nepieciešams). Vairumam kardioloģisko saslimšanu nepieciešama tūlītēja ārstēšana, tādā gadījumā kardiologs nozīmē nepieciešamās procedūras jau pirmajā konsultācijā, negaidot sirds izmeklējumu galīgos rezultātus.

Endoskopija – mūsdienīga diagnostikas metode, ar kuras palīdzību, izmantojot speciālas, optiskas ierīces, iespējams izmeklēt kuņģa un zarnu traktu (dobos orgānus). Apakšējā endoskopija jeb kolonoskopija ir resnās zarnas izmeklēšana ar speciālu optisku ierīci. Tā ir precīza un informatīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var diagnosticēt resnās un taisnās zarnas slimības: kolītu, polipus, hemoroīdus, audzējus u.c. saslimšanas. Diagnozes precizēšanai ārsts var paņemt audu paraugus (biopsijas) mikroskopiskai izmeklēšanai, kā arī veikt dažādu polipu vai audzēju izņemšanu. Procedūra notiek, pielietojot sedāciju vai vispārējo narkozi.

Magnētiskās rezonanses visa ķermeņa skrīninga izmeklējums ir mūsdienīgs attēlu diagnostikas izmeklējums, kura laikā izvērtē vispārējo pacienta ķermeņa stāvokli. Izmeklējuma laikā netiek pielietots jonizējošais starojums. Magnētiskās rezonanses visa ķermeņa skrīningā izvērtē: galvas smadzenes un mugurkaulāju visā garumā; muskuloskeletālo sistēmu – lielās locītavas (plecu, gūžu, ceļu un pēdu locītavas), mīkstos audus un muskuļus; krūšu kurvi, vēdera dobumu un mazo iegurni – vērtē videni, paduses, vēdera dobumu un iegurņa orgānus, limfmezglus.